Mūsu koju dzīvoklī, vienlaicīgi ieslēdzot abas tējkannas, izsit korķus un Līvai ir jāiet knibināties ap to bīstamā paskata kasti, kur laikam dzīvo drošinātāji. Ja es būtu mūsu dzīvoklis, šobrīd darbotos 27 tādas tējkannas. Lēnām, pa vienai vien es slēdzu tās laukā un mēģinu atgriezties tajā domu stūrī, kur spīd saule, esmu mājas un - pats galvenais - dzīvo kopā saaudzis miers ar mīlestību. Kā tā egle pie mūsu mājas, kurai ir viens stumbrs un divas galotnes, tikai no otras puses. Pavisam, pavisam lieliski būtu, ja visu dzīvi varētu tā vienkārši aprakstīt, salīdzinot ar mājām, jo tad katru lietu varētu izskaidrot ar Divu Galotņu Egles principu. 

Tā kā nevar, es atkal un atkal mēģinu neizstāties, spēlējot visa jušanas spēli, kura, starp citu, apmēram nemaz nav spēle un pilnīgi nemaz - nav viegla.