Vakar sajutos tā pa īstam mājās. Pirmo reizi Rīgā, gandrīz tikpat spēcīgi kā mājāsmājās. Lai gan mana biezpientrūkuma organismā dēļ viss pēdējā laikā liekas kā pirmoreiz vai otroreiz, neko citu jau es neatceros.
Arī tas, ka kāds grasās nopirkt manu rakstāmmašīnu, bet man ir sajūta, ka nu gan pa īstam pārdodu savu bērnību, jaunību, nevainību par piecīti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru