"Brīžam nezinu mēru skumjām, bet tagad meklēju vārdus, lai izteiktu savu krāsaino dzīves prieku, kurš gaumes ziņā nelīdzinās nevienam citam dzīves priekam! Šis prieks manī radies tādēļ, ka tik dedzīgi, līdz asarām aizkustinoši mīlu mūziku, sīkus, baltus ziediņus, kurus savācu vecā cietokšņa vaļņos, un tik daudz citus pievilcīgus sīkumus." (Eriks Ādamsons)
Manī, savukārt, šis prieks radies vispirms no cilvēkiem, ko mīlu, kvalitatīvas literatūras, spējas domāt, saprast, piedzīvot, būt. Prieks par saviem "sīkajiem, baltajiem ziediņiem" daudz biežāk izplešas pa visu telpu kā pavasara smaržīgais gaiss nekā skumjas. Skumjas par tukšumu, patiesa mīlestība pret īstenību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru