Tāpatās.

Šodien bija lieliska Brīvdiena.

Es piecēlos, lai pamostos kopā ar savu labāko draudzeni pie kafijas tases, sarunām un sapņiem, un man palika silti, lai gan dzīvokli tikpat kā nemaz nekurina.

Zanei patika mans raksts, bet nepatika Gretčena. Tā nu mans šopaholisma stāsts pēc viņas iniciatīvas tagad ir par Grētu, bet tas princpā neko nemaina, jo vienalga bija ok. Soooo cute tagad jūtos, gandrīz kā es pa īstam būtu kaut kas starp žurnālisti un rakstnieci.

Uztaisīju ļoooti garšīgas un pat veselīgas vakariņas, kuru tapšanas laikā kaimiņi varēja arī vērot tos unikālos paraugdemosntrējumus, kad es, piemēram, griežot ķīnas kāpostu, tiešām ļoti dejoju pie 101 Ziemassvētku dziesmām. Man reti ir tik jautri, kad esmu viena pati,  bet vispār tas nemaz nav slikti, kad reizēm ir interesanti tāpat- vienkārši dzīvot.

Palasīju Beatrises pēdējo vēlēšanos. Bišku plakani tagad tas viss izskatās, bet es neparko nemainītu to laiku, kad rakstīju pa naktīm, darbā, vannā, tramvajā, Kafkā un visur citur. Kad tu mēģini radīt jaunu, īstu, DZĪVU pasauli, esošā arī piepildās ar krāsām, skaņām un garšām, pēkšņi pilnīgi viss ir jēgpilns, interesants un reizēm pat maģisks. Un, ja tā labi pacenšas, tas nebeidzas. Tāpat kā ar divriteni. Tāpat, kā ar auto.

Un es izdomāju atkal novilcināt laiku līdz darba dienai, lai parakstītu par pūkām- pārmaiņas pēc. Ir labi. Varētu būt vēl labāk, bet tur vajag dažas lietas, kuras nav atkarīgas no manis. Ar šo noslēpumaino teikumu tad arī "tāpatās" beidzās un es eju izsmēķēt savu pēdējo vakara cigareti, lai rīts pienāktu vēl mazliet vēlāk. Pūkaini Jums arī :*