uz kuras tu stāvi viens.
(Reizēm pie tevis laivā atbrauc draugi, reizēm ar visu plostu, bet nekad ilgi nepaliek. Es gribu atpakaļ uz skolu un matus kaut kādā krāsā. Esmu ļoti akadēmiski vientuļa šobrīd, es gribu atpakaļ savas meitenes, tramvaju piesmiešanu līdz asarām, to, ka nekad nav laika un ir iespēja kaut ko nobastot. Šobrīd man ir pārāk daudz laika un domu, bet mazie, dumjie prieciņi pamazām attālinās, aizbēg un izdziest kā mazas uguntiņas. Tāpēc jau man tik labi sanāk pilnā balsī kaukt līdzi "Pilnīgi viens".)
Vēl es gribu jebkādā veidā sajusties priecīga uz Ziemassvētkiem, tikai varēt izbaudīt sniedziņa mirguļošanu uz eglītes,
Ēmas štovētos kāpostus, svecītes miniatūrajā eglītē uz Opja galda, mūsu neiedomājami slinko dzejoļu lasīšanu, Laumas kartiņas, brāļa ķircināšanos (lai gan man patiktu arī vienkārša runāšanās), tēta nepārspējamo humoru un to īpašo limonādi, kas ir sarkana un laikam no dzērvenēm.
Ziemassvētku vecīti, ja tu esi, atnes man tikai vienkāršus, priecīgus Ziemassvētkus "kā parasti" agrāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru