Esmu sākusi diezgan sālīti lamāties. Tas darbojas. Es jūtos labāk, tikai mazliet uztraucos par citiem, kam tas sāls birst iekšā pa visām ausīm.
Viss iet dibenā, tātad pēc būtības novembris vēl nav beidzies. Es tikai ceru, ka viņš paspēs līdz Ziemassvētkiem, jo man no viņa jau sāp galva.
Jā, es īstenībā gribēju rakstīt arī daudz citus priecīgus jaunumus, bet kamēr rakstīju, vairs negribēju. Un es tiešām varu apzvērēt, ka tas ir tas stulbais novembris, jo es skaidri atceros, ka bija cits gads, cits aukstums un es biju tikpat rupja un dziļdomīgi skumja kā pašlaik (kā dzērājs, tikko izlasījis "Trīs draugus" līdz beigām, piemēram).
Interesanti zināt, kā normāli cilvēki cīnās ar "novembri"?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru