Jau pēc pavisam neilga laika es dzīvošu klusā, saulainā vietā, ko var daudz fotografēt ar Zenit. Vajadzēs nopirkt filmiņu un daudz sālsmaizes cilvēku. Tas ir - tos cilvēkus tāpat, bez iegādes. Vēl tikai pāris mazas formalitātes, un esmu tik jauki satraukta, ka prieks.
Šodien pāris lietas, ko gaidīju pavisam ilgi, nezinādama, kā atšķetināt, nokārtojās vairāk vai mazāk maģiska poniju gredzena dēļ. Veseli četri cilvēki, mani ieskaitot, tagad ir silti priecīgi. Jāatzīst, ka bija iesaistītas arī pūces, tā ka kopumā nevaru visu norakstīt tikai uz sevi. Bet esmu ļoti, ļoti, ļoti, pavisam... priecīga? Bet tā mierīgi un labi. Sūtu daļu saules visiem saviem random [st]reindžeriem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru