Interesanti zināt, vai brīdī, kad (cerams pavisam veca un ar daudz cilvēkiem apkārt) gulēšu uz savas nāves gultas, fona attēlu izvēlei veltītais laiks twitterim un citām vietnēm vēl aizvien šķitīs tikpat svarīgs? Vispār es bieži aizdomājos par lietām no tāda skatu punkta, tikai pašlaik slinkums, jo baigi piekusu, meklējot foto, kas būtu līdzīgs grāmatai vai multenei no bērnības - daudz, daudz pieneņpūku un pie katras no tām mazs cilvēciņš kaut kur lido. Jēgpilni bezgala.
Un tad manī radās tāds vairāk piezemētāks jautājums:
Vai un cik ļoti fotogrāfiju, zīmējumu un pat mākslas darbu kačāšana un likšana fonā varētu būt autortiesību pārkāpums vai kaut kas tamlīdzīgs?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru