Nora Džounsa iesāka manus saulainos rītus, kad pirms pāris gadiem sāku savu pirmo īsto darbu. Katru rītu savā baltajā blūzē ieslēdzu "Turn me on", saule apspīdēja svaigi izmazgāto parketa grīdu, un es vienkārši biju laimīga. Izrādās, ka ar jauniem darbiem tas kļūst par vienu no sarežģītākajiem uzdevumiem- neaizmirst, ka mēs te neesam, lai sacenstos par to, kurš visātrāk griežas vāveres ritenī un vienkārši sajust to, cik dzīve, draugi, cerības, sapņi un mīlestība ir maģiski gaiši tam visam apakšā.
"I'm just sitting here
Waiting for you to come on home
and turn me on
Like the desert waiting for the rain
Like the school kid waiting for spring
I'm just sitting here
waiting for you to come on home
and turn me on"
Un varbūt es pēdējā laikā esmu lasījusi pārāk daudz preses, bet man liekas, ka pašos pamatos mēs te neko citu nedaram.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru