Tā vien liekas, ka sniegpārslas kā tādas mazliet ziņkārīgas un nez kāpēc arī mīlīgas ziemas mušas cenšas atrast spraudziņu un iekļūt iekšā.
Es tikko pabeidzu ļoti, ļoti labu grāmatu. Tik labu, ka man pat vairs nav bēdīgi, ka, dzīvojot tikpat ilgi vispār un tajā pašā pilsētā, kur autore - šobrīd, neesmu pati neko tādu radījusi. Iedomājies tikai - iepriekšējo reizi tik dziļi, līdz pašam okeāna dibenam, kur ir tumšs un vienmēr skaidrs, mani saviļņoja Hāleds Hoseīnī. Šodien tā bija Laura Dreiže. Un man nemaz vairs nav bail par latviešu literatūru. Tikai par to, ka brīdī, kad pabeigšu lasīt visus latviešu jaunos F&F autoru romānus, es, visticamāk, jau būšu sen atlaista no darba un to pat nepamanīšu.
Tagad es iešu apsēsties uz palodzes un pārmaiņas pēc vērot kaut ko skaistu tepat aiz loga un saukšu to par meditāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru