Trešā februāra sākums faktos.

• Es vēl aizvien nezinu, ko gribu no šī gada- nekad neesmu tik vēlu vēl neuzrakstījusi sev Jaunā gada vēstuli. Gaidu, kad būs iedvesma, kura parasti tā arī neatnāk.
• Pirms pāris gadiem es no kāda žurnāla izgriezu elegantu fotogrāfiju sēpijas toņos, zem kuras bija rakstīts: "Beidzot esmu atmetusi smēķēšanu!" Tad es vēl pat negribēju atmest, bet man patika, kā tas skan. Patīk vēl vairāk tagad, kad varu noņemt mazās pēdiņas un padarīt šo citātu par vienkārši kaut ko, ko es saku trešā februāra naktī- es beidzot esmu atmetusi smēķēšanu. Es pat neklepoju par spīti mīnus par daudz grādiem. 
• Svētdien mainu dzīvesvietu. Pavisam ļoti uztraucos, bet mēģinu turpināt darboties pēc principa- labāk jaunas, bailīgas pārmaiņas nekā vecās, nepatīkamās, pierastās mēslu kaudzes. Reizēm sanāk, reizēm nesanāk, un tad jau redzēs. Viss notiek, dzīve ir gandrīz seriāls, tikai es neesmu Estrelita.
• Daudz domāju par to, vai visu atlikušo dzīvi būšu pārdevēja vai varbūt tomēr nē. Man sāk rasties aizdomas, ka visas tās runas par nepadošanos, sapņošanu un "atrodi kādu, kurš Tev maksā par to, ko Tev patīk darīt", ir bullšits, gluži ka Ziemassvētku vecītis, burvju spējas un elfi. Galu galā, pat ja Vecītis eksistētu, viņš tiešām NEVARĒTU apmeklēt visus bērnus.
• Šim ierakstam nav nekāda sakara ar bildi iepriekšējā. Arī tā gaida iedvesmu.