vakariņas arī, kādā citā planētā es šobrīd briesmīgi labi izguļos, bet patiesībā jau vienkārši gribēju pierakstīt šeit to, ka man bija laba diena. Ik pa laikam domāju spirināties par ideju, ka blogam jābūt kaut kam vērtīgākam, bet tāpat regulāri izmantoju to par sava veida atmiņu plānotāju sev pašai - citādi labās lietas aizmirstas.
 |
| Kāpēc sunītis? Bet kāpēc ne sunītis? |
Labas ir pastaigas ar Elīnu par Kronvalda parku, tieši tādas, kādas es biju iztēlojusies vidusskolā. Tādas, ka esi pa vidu dzīvei, kura izrādās visāda, bet tu to dali ar cilvēkiem, kuri ir svarīgi, un tāpēc pat tas visādums kļūst mīļš. Ir silts, un jasmīni smaržo gandrīz tikpat jauki kā mēs.
Vēl mani pieņēma projektā, kur būs jāraksta un jāstrādā grupā un vēl, bet pārējais ir noslēpums. Varu tikai pateikt, ka tas būs par Rīgu, ja es, protams, dabūšu darbā brīvdienas tādai dzīves baudīšanai.
Vēl man galvā aizvien aktīvāk rosās stāsts par tumsu Erika Ādamsona stilā. Ik pa laikam, tieši atverot durvis, uzpeld kāda jauna detaļa, līdz sāk gribēties ticēt. Un tad tā brīnumainā sajūta, ka manī vēl kaut kas var piedzimt.
Kāpēc Tev bija laba diena, zaķīt?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru