Šodiena bija laimīga. Nezinu kāpēc, bet ir grūti uzrakstīt tādu vienkāršu teikumu. Nezinu, kas pie tās laimes īsti vainīgs, bet te būs versijas:
*** Adrenalīns no manām divām darba intervijām, kas bija pat diezgan jaukas, izplatījies līdz kāju pirkstiem un matu galiem. Franču kafejnīcas šarms, smarža un saulainais siltums uzlādējis manas baterijas (es biju paspējusi tās pazaudēt un aizmirst, bet Cadets de Gascogne kaut kā maģiski man atgādināja gaišos plašumus, kas bija sastinguši, to lielisko sajūtu, ka tu kaut kur esi īstajā vietā).
***Otrais vasaras krosiņš gar Daugavu, Andrejostu klusi dipinot apkārt manam (nu jau manam!) Klusajam centram un atrodot Vašingtona laukumu ar Triumfa arkai līdzīgu veidojumu, čaļiem, kas turpat parkā breiko, cilvēkiem, kuri mierīgi dzer pie dīķīša un tūristiem, kuriem vajag parādīt Radison Blu. Pēc tam kājas vieglas kā pūkas, mugura slapja, vienkāršs, silts ūdentiņš tek pāri mugurai un tikpat vienkāršas vakariņas un sajūta, ka esmu te, dzīva, vesela, mīloša, klātesoša. Sajūta, ka pietiek, ka var pat dalīties dzīvošanas priekā. Jokaini, ka biju gribējusi kaut kā izlādēt enerģiju skrējienā, jo tā burtiski līst pāri malām, bet pēc pusstundu garā, diezgan ātrā krosiņa jūtos vēl enerģiskāka, un varētu ar savu elektrību darbināt laternas desmit kilometru rādiusā.
***Es jūtu vasaru par spīti visiem pasaules aukstumiem. Es esmu viņā iekšā. Pie tam vēlreiz sapratu, ka priecāties ir pats galvenais. Darīt, kulties, dzīvot, bet neaizmirst prieku.
***Man šobrīd ir internets - pavisam necerēti, jo vēl aizvien neesmu oficiāli piesaistījusies kādam vai kaut kam, bet čiepju to pa kluso. Kuš tikai, ja? =D
Un es nevaru izstāstīt to, cik skaisti. Starp citu, tieši tāpēc es bērnībā sāku rakstīt - vērojot cilvēkus, mazus, zaļus un brūnus strautiņus, stirnas dipinām savos baiļu un drošības mūža mežos, lapu trīsēšanu vējā un, juzdamās kā daļa no dievišķas pasaules, vēlēdamās kādam to skaistumu izstāstīt, kādam atdzejot to maģisko vienotību. Vēl aizvien nav sanācis, bet tas nekas. Vēl var sanākt pilnīgi viss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru