A: Mmmmm, cik interesanti!
B: Fuj,
viņš ir rozā! Tā vajag būt? Izskatās pēc vēl necepta līķa.
C: Es
viņu atceros garšīgāku. Varbūt šis nav īstais.
D: It kā
jau ir stulba sajūta, ka to daru, bet...
E: Vai
tunčiem sāp? Un vai viņi var būt auguši nebrīvē? Vai viņi var būt auguši kaut
kur pie Černobiļas?
F: Un
kas tālāk? Es taču turēšos pie iekšējās norunas „tikai zivis”? Un ja nu ne?
Bāc, kā es sevi ienīdīšu.
G: Sāk
palikt nelabi. Un kurš teica, ka no gaļas var labāk paēst? Puskukulis
tunčamaižu (ar baltmaizi, ko es arī nekad neēdu), un es tikai pamazām sāku
justies paēdusi. Nez pirmajā reizē obligāti ir jāvemj un tā?
H: Vai
nu vajadzēja? Es vienkārši nevaru aizmirst tos Pūces vārdus par bērnības sapņiem
un lēmumiem, kuriem tagad uzmetam...
I:
Bļāviens, tā taču nav pat visa zivs, Elga, nomierinies! Tunči ir milzumlieli,
tu noteikti apēdi tikai mazu gabaliņu viņa vēdera. Un tā katrs pa gabaliņam...
J: Bet
tunču ir daudz!
K:
Kāpēc es nevaru atbilst saviem kvalitātes rādītājiem par cilvēku? Varbūt kaut
kad vēlāk varēšu? Bet nu tiešām NENORMĀLI to tunci gribējās!
L: Starp
citu, viņš tā jokaini garšo pēc dzelzs.
M: Esmu
gan vīlusies, gan priecīga, gan varbūt pēc kādām 15 minūtēm jutīšos paēdusi.
Vemšanas reflekss kaut kur kaklā vēl aizvien zvārojās kā pludiņš vējā.
N:
Draugiem neteikšu. Ģimenei arī. Vismaz pagaidām... pārāk intīmi.
O:
Gāaaaa.
P:
„Malacis, Elga, beidzot esi nākusi pie prāta bišķiņ! Un tagad uzkod pa
šašlikam.”
R: „It
kā no vienas puses pašam droši vien stulbi, bet ja tu jūti, ka vajag, tad tā
droši vien ir pareizi.”
S: Tas
var būt pareizi? Tas ir jokaini, cik maz es zinu, kas ir pareizi...
T: ”Nu,
un kā bija?” man jautāja mazs, krociņās saraukts deguns.
U: Kaut
es justos mazāk liekulīga.
V:
Bieži jau es tā nedarīšu. Cerams. Vai ne? Vai man būtu jāizdzēš bloga ieraksts
ar tunču fotogrāfiju? Es esmu slepkava!
Z: Nez
vai rīt man arī gribēsies to joku vilkt ārā no ledusskapja? Vai citi cilvēki
pēc manas elpas varēs pateikt, ka esmu zivjēdājs?
Ž:
Labi, es zinu, ka paliek par traku! Jāiet mazgāt zobi un tad čau.
Sveiki visiem, laba diena! Cik cienīga organizācija ir brīvmūrniecība, es esmu viens no aģenta, kuru sūtījis augstais priesteris, lai tik daudz no tiem, kam interesē redzēt vienkāršo un kļūt par brīvmūrnieku biedru, esmu uzņēmējs, man tagad pieder uzņēmumi. Globuss, lai mans stāsts būtu īss, es reiz biju tāds kā tu, kas lasa šo ziņu, es pat nevarēju pabarot savu ģimeni, kāda dzīve bija dzīvot, dzīvojot nabadzībā, līdz ieraudzīju iespēju būt lielās brīvmūrniecības dalībniecei. mēs ar ģimeni izmantojām savas iespējas, un es esmu tās biedrs jau četrus gadus, un man patīk būt ģimenes loceklim, un laba daļa ir tā, ka mēs neesam iesaistījuši sevi dēmoniskā stāvoklī, un jūs to nedarāt. t no tā jābaidās, brīvmūrniecība nav krāpšana, tā liek jūsu biznesam/ karjerai attīstīt šīs un daudzas citas priekšrocības, tādēļ, ja jūs interesē, rakstiet uz e-pastu; info.masonic.oregon@email.cz Vai WhatsApp; +31687329133
AtbildētDzēst