Piecpadsmit minūtes līdz jūnija sākumam, es sēžu pie māsas datora pavisam dīvainā pozā (jo visam, pilnīgi visam ir saplīsušas baterijas), gribu apēst mammas Nicorette plāksterus tikko izdzerto kafiju dēļ un mainīt visu vienā naktī. PILNĪGI visu. Un, KLIKT, tikko sapratu, ka tas ir iespējams, tāpēc lieku reizi neturpināšu ierakstu, lai purpinātu, īdētu, lirizētu un filosofiski appūstu savu dzīves realitāti, bet došos to mainīt. Brīdī, kad Tu šo lasi, notiek pārmaiņas.
Pirmais jāsāk vienreizēji.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru