Nebiju raudājusi ļoti ilgu laiku, bet šodien darbā gribējās pamēģināt - domāju, ka paliks vieglāk. Rezultātā visu ceļu no darba mēģināju dabūt atpakaļ seju (tā vien liekas, ka gravitācija uz to darbojās 3x spēcīgāk), sajutu bezcerību un stulbumu (ja kas, ir zinātniski pierādīts, ka bēdājoties samazinās cilvēka IQ), vienpadsmitos vakarā eju gulēt, jo esmu pārgurusi , un esmu nolēmusi, ka pat ja kādreiz vajag izlādēt kaut kādu uzkrāto enerģiju, labāk ir pasmieties, pabaidīties, pagulēt vai padarīt jebko interesantāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru