Es slikti panesu svētdienas. It sevišķi, ja visi ir kaut kur citur. Pavisam slikti. Tāpēc šodien, ejot uz Origo pēc Anetes kompīša, izlēmu noiet gar "Viva la salsa", katram gadījumam, tikai paskatīties. Tuvojoties salsatēkai (tā vismaz izskatījās), pamanīju, ka viss drēgnais draņķis, kas pa dienu bija mani mocījis, pamazām atkāpjas un dod vietu domām par īsto salsas kleitu, skaļākiem sirdspukstiem un aizvien seklākai elpai. Visi dejojošie cilvēki un pat tie, kuri vienkārši skatījās no ārpuses un traucēja man blenzt, man atgādināja kādu reliģisku kustību- tikai šoreiz ne negatīvā nozīmē. Tā varētu būt kustība, kas pielūdz savu ķermeni, partneri, deju, mūziku un pat gaisu, kas droši vien smaržo pēc salsas. Un man ir aizdomas, ka es to gribu pārbaudīt. Varbūt Tu arī?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru