Tikko, kārtējo reizi spēlējoties ar vārdiem savā galvā, sapratu kaut ko lielu un svarīgu - ka visam nevar tikt pāri. Ir lietas, kurām Tu vari vienīgi iziet cauri, kā drēgnai, aukstai un lietainai dienai, kā salauztam ledus klucim. Saslapinoties, sapinoties, bet turpinot iet, par spīti aukstumam un visam pārējam dranķim kopā. Un tikšana cauri man liekas daudz grūtāka, bet arī drošāka par "kāpšanu pāri", jo Tu nevari uzkrist tam ledus klucim atmuguriski virsū - tas ir izkausējies, gabalu pa gabalam, un kļuvis par daļu no Tevis.
Jā, un vispār šis radās tāpēc, ka es gribu dejot salsu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru