Par Adeli. Vismaz tā viņu sauks šeit.
Mēs iepazināmies netīšām. Negribīgi. Nakts un diena. Izvirtība un stīvums. Un laikam jau neviens cilvēks nav manus priekšstatus par pasauli un tās plašumiem mainījis tik ļoti kā Adele. Izņemot šodienu, jo šodien esmu vīlusies viņā, bet viņa to pašu jutīs rīt.
Adele iemieso visu, ko es nevaru saprast, un viņa to dara labi. Viņa spēj būt laimīga katru dienu. Viņa nenāk no glancētiem žurnāliem, bet viņas dzīve atgādina filmu. Es viņu vispirms iepazinu, bet tad sāku apbrīnot, un droši vien man mazliet pietrūks pat viņas runas plūdu vakarā. Viņai piemīt tāds īpašs šarms, tāds dabisks un draudzīgs, bet tajā nav absolūti nekā klasiska. Adele mīl melno, bet no viņas staro gaišums - un nevis tāds spožs un žilbinošs, bet silts, tāds, kādu tu jūti pirms acu atvēršanas un vēl ar aizvērtiem aizkariem, bet jau zini, ka būs laba, saulaina diena. Es zinu, ka mūsu dzīves krustojās tiešām uz neilgu laiku un pēc pāris mēnešiem mēs teiksim čau visticamāk uz visiem laikiem, bet vēl viena lieta ir skaidra- tas, ka es iepazinu viņu, pilnīgi noteikti bija plānots, man tikai bija jāizdara pareizā izvēle.
Viņa apiet visus tos likumus, visus "ja tu darīsi tā, tad notiks šitā" viegli un eleganti, bez spīta, un pierāda ķirmjiem manā galvā, ka viņiem nav taisnība. Ka cilvēks ir pelnījis labāko pat tad, ja viņš pirms gulētiešanas nenotīra kosmētiku, runā tieši to, kas ienāk galvā, daudz kļūdās un netiecas pēc perfekcijas. Vienīgi šovakar Adele ir paņēmusi brīvdienu no būšanas par to cilvēku, kuru es cienu. Un es ticu, ka tas ir tā vērts.
Tāpēc turpmāk es neatteikšos no nevienas jaunas iespējas tikai tāpēc, ka tā liekas dīvaina. Neklausīšu nevienā prātīgā balsī, izņemot to, kas ir no citas pasaules un pieder man pašai. To, kas ļāva man iepazīt Adeli, aizvedīs mani uz Čehiju un varbūt kādreiz arī tieši tur, kur es vēlos atrasties - savas personīgās filmas, grāmatas un pavisam dzeltena klaču portāla epicentrā. Cheers.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru