Dienas kļūst par laiku, ko Tu pārlaid, bet nakts kļūst par dienas dzīvāko, smaržīgāko un īstāko laiku. Nav jāsteidzas, jo ir skaisti. Pieneņpūkas pūkojas, gaidot, kad kāds, kas steidzas, tomēr apstāsies un tās nopūtīs. Var stāvēt zem kastaņa un pāris sekundes justies īsti vietā. Atmostas kaķi - aiz loga un tevī iekšā, un viņi gan ņaud, gan skrāpējas līdz asinīm, gan murrā. Cilvēki noģērbj ziemu un parāda brūnu ādu, apslēptus tetovējumus un purina matus kā slapji suņi, kad līst. Un tā dīvaini sāp, to visu jūtot, jo drīz būs jāsaka čau vispirms Rīgai ar savu dzīvokli, Vērmaņdārzu un avantūrām iestādījumos ar dīvainiem nosaukumiem, bet pēc tam arī Limbažiem, Cēsīm un Latvijai kopā, lai dotos uz vietu, kur labi spēlē hokeju un slikti taisa tramvajus.
Bet pirms tam es daudz bildēšu kokus, servēšu Jums labākos kokteiļus Cēsīs un uzsūkšu sevī tik daudz saules un lietus, ka pietiks visam gadam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru