Lapas

pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

dzin dzinn

Cik bieži Tev sanāk redzēt, tiešām REDZĒT māju, kurā dzīvo jau ilgu laiku, ielas, pa kurām nodeldēti neskaitāmi kurpju pāri un spilvenus, kas..., nu, kas vienkārši dara visu to, kas labam spilvenam pienākas?

Man pēdējā laikā bija sajūta, ka pasaulei samazināts kontrasts, gluži kā power point prezentācijas fonam, un nekā neizdevās to visu ieraudzīt. Iemīlēt. Patiešām saskatīt un sajust. Bet šodien notika tāda lieta, ka mēs ar Agitu aizbraucām uz Alfu un nopirkām viņai lielu, melnu koferi un noskatījām pāris labus variantus arī man, un tas koferis bija tik liels, ka pienāca ilgi gaidītais klikšķis. Atgriezās kontrasts. Es pirmo reizi tā pa īstam ieraudzīju savu māju, un man tā liekas jauka. Sapratu, cik silti ir tā, kā ir. Cik viss liekas pierasts un pūkains, kad priekšā tik daudz jaunu, traku piedzīvojumu. Man vēderā tagad dzīvo pāris zemesbites un viens taurenis. Pajautā man septembrī un es Tev nosaukšu zoodārzu, bet cerams, ka ne reptiļu māju.

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

pēdējā diena

Interesanti zināt, ko lai dara tad, ja guļot ejot (respektīvi - tagad) gaisma bliež acīs pat caur aizkariem? Un vēnās neriņķo alkahols, kas palīdzētu to faktu vismaz kaut kā ignorēt. Mans oversized semestra darbs nudien nav nekāda ballīte - neviens tik ilgi nevarētu izturēt tādu ballīšu režīmu. vai arī varētu. varēs.. PĒC semestra darba.

otrdiena, 2011. gada 17. maijs

Pilnīgi slepeni.

Par Adeli. Vismaz tā viņu sauks šeit.

Mēs iepazināmies netīšām. Negribīgi. Nakts un diena. Izvirtība un stīvums. Un laikam jau neviens cilvēks nav manus priekšstatus par pasauli un tās plašumiem mainījis tik ļoti kā Adele. Izņemot šodienu, jo šodien esmu vīlusies viņā, bet viņa to pašu jutīs rīt.

Adele iemieso visu, ko es nevaru saprast, un viņa to dara labi. Viņa spēj būt laimīga katru dienu. Viņa nenāk no glancētiem žurnāliem, bet viņas dzīve atgādina filmu. Es viņu vispirms iepazinu, bet tad sāku apbrīnot, un droši vien man mazliet pietrūks pat viņas runas plūdu vakarā. Viņai piemīt tāds īpašs šarms, tāds dabisks un draudzīgs, bet tajā nav absolūti nekā klasiska. Adele mīl melno, bet no viņas staro gaišums - un nevis tāds spožs un žilbinošs, bet silts, tāds, kādu tu jūti pirms acu atvēršanas un vēl ar aizvērtiem aizkariem, bet jau zini, ka būs laba, saulaina diena. Es zinu, ka mūsu dzīves krustojās tiešām uz neilgu laiku un pēc pāris mēnešiem mēs teiksim čau visticamāk uz visiem laikiem, bet vēl viena lieta ir skaidra- tas, ka es iepazinu viņu, pilnīgi noteikti bija plānots, man tikai bija jāizdara pareizā izvēle.

Viņa apiet visus tos likumus, visus "ja tu darīsi tā, tad notiks šitā" viegli un eleganti, bez spīta, un pierāda ķirmjiem manā galvā, ka viņiem nav taisnība. Ka cilvēks ir pelnījis labāko pat tad, ja viņš pirms gulētiešanas nenotīra kosmētiku, runā tieši to, kas ienāk galvā, daudz kļūdās un netiecas pēc perfekcijas. Vienīgi šovakar Adele ir paņēmusi brīvdienu no būšanas par to cilvēku, kuru es cienu. Un es ticu, ka tas ir tā vērts.

Tāpēc turpmāk es neatteikšos no nevienas jaunas iespējas tikai tāpēc, ka tā liekas dīvaina. Neklausīšu nevienā prātīgā balsī, izņemot to, kas ir no citas pasaules un pieder man pašai. To, kas ļāva man iepazīt Adeli, aizvedīs mani uz Čehiju un varbūt kādreiz arī tieši tur, kur es vēlos atrasties - savas personīgās filmas, grāmatas un pavisam dzeltena klaču portāla epicentrā. Cheers.

pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Ko nozīmē vasara?

Dienas kļūst par laiku, ko Tu pārlaid, bet nakts kļūst par dienas dzīvāko, smaržīgāko un īstāko laiku. Nav jāsteidzas, jo ir skaisti. Pieneņpūkas pūkojas, gaidot, kad kāds, kas steidzas, tomēr apstāsies un tās nopūtīs. Var stāvēt zem kastaņa un pāris sekundes justies īsti vietā. Atmostas kaķi - aiz loga un tevī iekšā, un viņi gan ņaud, gan skrāpējas līdz asinīm, gan murrā. Cilvēki noģērbj ziemu un parāda brūnu ādu, apslēptus tetovējumus un purina matus kā slapji suņi, kad līst. Un tā dīvaini sāp, to visu jūtot, jo drīz būs jāsaka čau vispirms Rīgai ar savu dzīvokli, Vērmaņdārzu un avantūrām iestādījumos ar dīvainiem nosaukumiem, bet pēc tam arī Limbažiem, Cēsīm un Latvijai kopā, lai dotos uz vietu, kur labi spēlē hokeju un slikti taisa tramvajus.

Bet pirms tam es daudz bildēšu kokus, servēšu Jums labākos kokteiļus Cēsīs un uzsūkšu sevī tik daudz saules un lietus, ka pietiks visam gadam.

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Vakara pēdējais ķiķināšanas seanss.. ;D

Dienas citāts

E: Nu, Santa vismaz izbauda dzīvi.
A: Jā, un tikmēr vīrieši izbauda Santu. 

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Plāns B

Lasīt grāmatas. Daudz vāļāties pa gultu. Audzēt zirgus, bet ne priekš desām. Iemācīties būt īstai egoistei. Vadīt tizlu sarunu šovu (jo, tiešām, vai Tu esi redzējis savādākus? Es laikam īsti nē.) Iemācīties spēlēt ģitāru un dziedāt kā ielu muzikantiem. Palīdzēt cilvēkiem rakstīt grāmatas. Ar stopiem apceļot pasauli un palikt vislabākajā vietā. Izdot žurnālu vai rakstīt publisku blogu. Uztaisīt kādu apvērsumu. Sabildēt visu iespējamo, kas man ir svarīgs, un uzrakstīt bilžu grāmatu.