Kā es uzvarēju pārtikas iepirkšanas dienu

Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:

• Cik tieši dārgs te viss ir?
• Kā tieši garšo zviedru kartupeļi?
• Kā iet ar naudas lietām? 

jeb, apkopojot īsāk, - 

Vai tev ir ko ēst?

Vienā teikumā varu (pagaidām?) ar diezgan lielu pozitīvisma devu apgalvot, ka te viss ir tieši tik dārgs, lai motivētu iepirkties gudri, zviedru kartupeļi garšo tikpat garlaicīgi kā latviešu kartupeļi*, ar naudas lietām pagaidām iet labi un jā, pilnīgi nopietni, man ir ko ēst. 

Tas, protams, nenozīmē, ka ir vienkārši. Viss ir tieši tik sarežģīti, lai es par tik elementāra (un šeit es dzirdu tūkstošiem mazu, šķaudošu smiekliņu par pēdējo vārdu pirms iekavām) uzdevuma veikšanu justos kā patiesa uzvarētāja un ierakstītu meklētājā "sieviešu supervarones" nelielai sajūtas ilustrācijai.

Nezinu, kā ir ar Jums, bet es plānošanu vienmēr esmu izjutusi kā kaut ko ellīgi neiespējamu. Sevišķi, ja tā ir tādu garlaicīgu lietu kā ēdiena, higēnas preču vai autobusa biļešu iegāde. Parasti tās ir pēdējās lietas, par kurām uztraucos, tāpēc patstāvīga "pieaugušā" dzīve manā gadījumā ir dzīres pirmdien, kaut kāda jocīgi haotiska miskaste pārējās dienās un skumja, nožēlas pilna nolemtība bada nāvei nedēļas nogalēs. Es biju priecīga, kad uzzināju, cik finansiāli grūti man būs Zviedrijā, jo jutu, ka tas man palīdzēs beidzot iemācīties būt arī finansiāli attapīgai un varbūt arī mazliet ģimeniski praktiskai. 

Šīs lietas, košļeņes un maisiņš - 217.09 Zviedru kronas,
 kas ir par 60 SEK zem mana nedēļas limita. 

Zviedrijā ir veikali, kuros var iepirkties par samērā pieņemamām cenām (Zviedrijai), taču tie ir "jāmedī" pašam ar mašīnu, divriteni, vai nāvīgi garu pastaigu kājām. Tā kā man patīk būt iedomāties, ka esmu neatkarīga, es izdomāju, ka obligāti jāiemācās nokļūt līdz labākajiem lētučiem "Willy:s" un "ICA", nevis vienmēr jāpaļaujas uz apkārtesošo autovadītāju izpalīdzību. Viena nakts plānošana ar akcijas avīzēm, viena pieraudāta sega (pamēģiniet svešā vietā saprast karti, ņemot vērā, ka jums vajag velosipēdista celiņus), viens lielisks kursa biedrs (jo kartes nav mana lieta), un esmu bijusi gan "Willy:s", gan "ICA", un iepirkusi pārtiku nedēļai, pie tam iekļaujoties savā nedēļas budžetā. Kurš, starp citu, lika man šaubīties par izdzīvošanas iespējām šeit tik ļoti, ka apsvēru arī Latvijā palikšanu. Tomēr pēc šīs dienas esmu diezgan droša, ka manai nedēļai pārtikas ziņā nebūs ne vainas. 

Mana bilance ir tāda, ka:

• es tagad pati māku ar velosipēdu tikt līdz 2 izdevīgākajiem veikaliem Karlstadē,
• man ir aizdomas, ka dažas no iepirktajām lietām varētu būt samērā lētas pat Latvijai,
• es atteicos no šokolādes ICĀ, jo zināju, ka Willy:s man par viena Snickers batoniņa cenu dāsni piedāvāja kilogramu saldējuma. Domāju, ka līdz ar to varu droši pasludināt savu ekonomisko domāšanu par piedzimušu. Protams, ka no "dzīvoju pa nullēm" līdz "man ir iekrājumi'' ir apmēram tikpat tālu kā no Zemes līdz Mēnesim suņa gados, bet man tas ir sasniegums. Mazi soļi ceļā.
• Zviedrijā IR īsts krējums! 

Paldies Signei, Tīnai, Lotei un brālim (ja pareizi atceros) par ziņkārību. Ceru, ka man izdevās atbildēt. ;)

*tikai vēl mazliet garlaicīgāk un mazāk mājīgi, ja saprotiet, ko es ar to domāju. :)