Es rakstu labi, kad man ir ko teikt un kad ir īstais brīdis to pateikt. Kad man ir jāraksta, jo ir jāraksta, tad es pati sevi negribu lasīt.
Šobrīd esmu izdomājusi, ka obligāti ir jāuzraksta par to, kā ļāvu zirnekļiem rāpot pa rokām. Tās ir manas rokas. Un zirnekļi patiesībā reizēm ir samtaini melni, skaisti un jautri, ja to kompāniju atšķaida ar sev mīļiem cilvēkiem. Man tagad ir palikušas vēl tikai vienas bailes un garlaicība akadēmisko darbu pavadījumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru