Elgas vispārējā rakstīšanas blokāde

Copyright: Dan Shive

Tieši tagad. Nevaru uzrakstīt ne rindiņas, jo šausmīgi bail. Bet jāraksta tieši šodien, precīzāk, tagad. Tā nu es izdomāju parakstīt šeit un padalīties, kāda ir sajūta vispārējās rakstīšanas blokādes ietvaros, kad visās ierakumu pusēs man uzglūn vecie labie termiņi jeb nāves līnijas.

Kā piemēram šī, kuru man neapšaubāmi vajadzēja ietvītot prokrastinācijas karstumā.

No kā tad var būt bail, sēžot ietītai pledā, apkrautai ar saldumiem un kafiju un motivācijai klausoties "Eye of the tiger"? Vispār apmēram no tā paša, kas mani jau 100 gadus attur no klusas pasēdēšanas ar prātā jau sen izdomātu stāstu un divas reizes nogalinājis manis rakstītās "grāmatas". Man ir bail no tām miljons šķautnēm, kādas ir katram labam un īstam stāstam. No neskaitāmajiem fokusa punktiem, no kuriem paskatīties uz notikušo un aprakstīt. Šobrīd sēžu pie datora, atceroties visu to laiku, kurā mani aizkustināja ievāktā informācija, un nevaru pielikt pirkstus klaviatūrai, lai pabeigtu darbu, jo man bail, ka to notikumu skaistums ir lielāks par manu spēju tos attēlot. 

Stāsts kā satrakojušās piparmētru lapas (kā no tās Nīmaņa dziesmas) peld manī un nav gatavs nosēsties, lai arī ir pienākusi liktenīgā kafijas nakts. Mana iekšējā būtība ir briesmīgi lēna un pamatīga kā klintsbluķis, kuru var par kaut ko noteiktu pārvērst tikai ar neizsīkstošu pacietību un neatlaidību, bet šoreiz tam galīgi nav laika. 

Es mēģinu baidīties, tad nomierināties. Visu laiku domāt par to, kā pareizāk salikt vārdus, un aizmirst par darbu vispār. Būt kopā un tad pilnīgi norobežoties, lai sadzirdētu pati savu balsi. Kad bailes būs iztrakojušās un baltā līnija kļuvusi tikko samanāma, es pateicīgi sagaidīšu pēdējā brīža mieru, un bez satraukuma trokšņiem varēšu sadzirdēt, kā jāskan tiem stāstiem. 

Ja kas, es rakstu par patiešām iedvesmojoši brīnišķīgiem atkritumu izmantošanas projektiem. Tāpēc tematiski ļoti iederīgi man šķiet kā pēdējo prokrastinācijas instanci un ilustrāciju tai miskastei galvā, no kuras jāiedvesmojas man pašai, izmantot daudz asprātīgas šī brīža sajūtu ilustrācijas. 

Apmēram šādi izskatās rakstīt gatavības gaidīšana

Šis savukārt ilustrē pašu rakstīšanas procesu

Drew Coffman (Creative Commons)

Bet te ir pāris lietas, kas mani vēl pēc aptuveni 40 minūtēm Deivida Duhovnija diezgan dumajā, bet prokrastinācijai lieliski piemērotajā "Californication" visticamāk beidzot novedīs pie raksta pabeigšanas.

Paldies par uzmanību, draugi! (:

Ceru, ka Jums izdodas nāves līniju turēt tālāk no sevis.