Lapas

piektdiena, 2013. gada 18. janvāris

Studiju darbu tapšanas anatomija

Fāze numur viens - o, jauns milzīgs darbs uzdots, šim gan es sākšu gatavoties riktīgi laicīgi!

Fāze numur divi - pēkšņi visas lietas* liekas neiedomājami aizraujošas. Šajā "vēl ir tik daudz laika sākt laicīgi" fāzē parasti notiek visinteresantākās lietas - sarunas līdz rīta gaismai, nenormāli labs un kvalitatīvs miedziņš, smiekli, filmas, LITERATŪRA, Doktors, draugi, ģimene, ballītes. Jo vēl jau stabili varēs paspēt laicīgi sākt gatavot superīgas kvalitātes darbu.

Fāze numur trīs - līdz (gala) darba nodošanai palikusi nedēļa. Tagad sākot gatavoties, visu vēl varētu baigi labi paspēt un ar cieņu nodot darbu pat kādu dienu pirms termiņa. Iespējams, tiek pat atvērts fails, iečekots darba nosaukums, procenti, ko tas sastāda no gala atzīmes, nu tādas vitāli svarīgas lietas. Uznāk baigais prieks par laicīgi ieguldīto darbu, tad jau jāliekas uz auss pēc vienas (divām, trim..) Doktora sērijas.

Fāze numur četri - īsi pirms pēdējā brīža. Cilvēki sāk tvītot par darbiem dažādās gatavības pakāpēs. Dienas sāk skriet kā ar trakumsērgu slimas lapsas pilsētā, pāris liekas reizes tiek atvērts Word dokuments, varbūt pat uztaisīts hederis un virsraksts. Bet kaut kā.... nu nesanāk pieķerties. Seko loģiski spriedumi par to, ka reāli jau to darbu mierīgi var uzrakstīt vienā naktī, tāpēc laika vēl aizvien ir pat pārāk daudz. Papildus tam notiek vēl neticamāk aizraujošas lietas, joki plūst pāri galiem un malām, tik daudz interesantu lietu, ka pat diezgan regulāri aizmirstas ieiet twitterī.

Fāze numur pieci - īsi pēc pēdējā brīža, kad vēl varētu visu paspēt. Twitterim piemeties vīruss, un no viņa konkrēti paliek nelabi. Nez no kurienes uzrodas domas par visu to laiku, ko varēji pavadīt pie tā darba, ko, izrādās, "fakin nekādi nevar uzrakstīt vienā naktī!". "Ja es būtu visu šo izdarījusi vakar, es šodien varētu to darbu pabeigt labi", es nodomāju pirms darba gala termiņa rīta/dienas/vakara, un pirms samērā laicīgas gulēt iešanas izlasu pāris "Nārnijas hroniku" nodaļas. Vēl jau ir rīts, cilvēkam taču arī kaut kad jāguļ.

Fāze numur seši - "cieši apņemos ar entuziasmu ļoti laicīgi sākt nākamo darbu". Pīp, pīp, pīiiiiiip.... Nu labi, vismaz sākt nakti iepriekš, baigi vairāk jau nevajag. Paralēli notiek bagātīga sevis atalgošana par to, ka "vispār to darbu pabeidzu" visos iespējamos veidos. 

Fāze numur septiņi - pilnīga amnēzija. 

Fāze numur viens. 

*izņemot to vienu

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru