Lapas

piektdiena, 2011. gada 18. novembris

Piksija Lota

Smukas acis, bet, manuprāt, garāki svārki šajā gadījumā būtu nākuši TIKAI par labu.

otrdiena, 2011. gada 15. novembris

Beatrises pēdējā ledene

Viss ir pilnīgi kluss. Es esmu tumši zaļš egļu mežs, sakļāvis savus augšējos zarus, lai saule nespīdētu iekšā. Kāds nesen man teica, ka, viņaprāt, rakstniekam jābūt vismaz mazliet nelaimīgam. Es domāju, ka jābūt vismaz mazliet rakstniekam, ja esi nelaimīgs, jo tā ir daudz vieglāk sadzīt. Tad arī skumjas var būt skaistas, pat tad, ja ļoti sāp.

sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Jiji's nightmares

In NaNoWriMo there were thousands of people who was doing the same, feeling the same and fighting for the same, magical, admirable thing- creating something new, an amaising, meaningful, interesting novel, only after this month realising, that they have done that all with or without 50 thousand words to their lives, which now shined much brighter to their widely open eyes.

Es tik ļoti gribētu, lai beigu beigās tā būtu patiesība AR visiem 50 tūkstošiem vārdu, ka vienkārši nevaru to aprakstīt. Un man laikam pietiktu ar vienu, tikai vienu maģisku sapni vai cilvēku, kas to visu pēc tam būtu gatavs izlasīt no viena vāka (kurš, man nez kāpēc liekas, varētu būt vai nu tumši zaļš vai ceriņkrāsas violets, ja neskaita zīmējumu) līdz otram, aizmiegot mazāk par 20 reizēm. 

Man nesāp un nav nevienas asas domas, ar kuru sagriezties. 

piektdiena, 2011. gada 11. novembris

Stabu ielas iekšējā avīze

Njuk njuk jau guļ, es vēl rakstu. Tā tas notiek visu novembri, bet vakardiena tajā ziņā bija īpaša, jo es paņēmu brīvu no NaNoWriMo, lai šodien - tikai no rīta - jauniem spēkiem sakautu veselu kladi lupatu lēveros. Kā man ies? Droši vien tas būs ellišķīgs duelis ar tirpām (kuras jūtu jau tagad), trīcēšanu (jap, arī tagad!), nelabuma viļņiem (still now!) un nepadošanos, kamēr nebūšu sasniegusi 4000 tūkstošu atzīmi vienā dienā! Domāju iet rakstīt Kafkā, jo man tur patīk visvairāk. Un tur ir laba kafija - viena no retajām lietām šajā dzīvē, ja neskaita māsu, brāli un "never stop trying", par ko esmu tiešām pārliecināta, ka tā ir īsta vērtība. Tāpat kā miegs un pastaigāšanās, starp kuriem es šobrīd svārstos. See Ya!

trešdiena, 2011. gada 2. novembris

Šodienas virtuālais cepums

Vērtīgs ir viss, kas paplašina cilvēka spēju robežas- viss, kas cilvēkam pierāda, ka viņš var izdarīt vairāk, nekā uzskatīja par iespējamu.
 /Bens Džonsons
Tāpēc es tikšu pie dvīņumāsas, kuru, iespējams, sauks Lola un kura atšķirībā no manis darīs diezgan trakas lietas. Tas tā - skrienot mazliet notikumiem pa priekšu. Galvenā doma ir tāda - darām jaunas lietas, atklājam sevi pa jaunam un pamatīgi un beigu beigās esam laimīgi. Bet, ja nesanāk, tad atceramies, ka:
Visdrošākais veida, ka gūt panākumus, ir vienmēr pamēģināt vēl vienu reizi. /Tomass Edisons
Vismaz mani abi šie čaļi ļoti iedvesmo, neatkarīgi no tā, kurš lieto dopingus un kurš nē. :)