Tikko noskrēju savu pirmo pavasara krosiņu un jūtos vienkārši lieliski. Nebiju to darījusi gandrīz gadu, bet esmu pazaudējusi skilu daudz mazāk, nekā man likās. Iesākumam tas bija ātrs 15 minūšu skrējiens, kas mani padarīja galīgi slapju, sasarkušu un superīgi pamodināju. Ja izdotos atmest dažus ikdienišķus netikumus, varētu tā darīt 3 rītus nedēļā. Vai vakarus. Enīvei- es nezināju, kas notiek uz Valmieras ielas aiz Stabu ielas krustojuma, bet tagad es zinu, ka tur ir pāris skaistas, bruģētas ieliņas, kuras man tiešām gribētos izstaigāt, uz Lienes ielas nemanīju gandrīz neko aizdomīgu un cilvēki autobusos man smaidīja. Nākamreiz vajadzētu paņemt līdzi ziepjutrauku, lai var to visu iemūžināt, citādi Čehijā nebūs nekā sentimentāla, par ko papinkšķēt pirmajās nedēļās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru