Pirms pāris dienām viss atkal kļuva tīrs, skaists un saprotams. Pieci zili plauktiņi galvā, kas paši saveda visu kārtībā, jo dabūja savu maģisko dziru "I love you." Konteksts nav svarīgs, svarīga ir tikai reakcija un tā milzīgā enerģija, ko trīs mazi vārdi atbrīvo. I love you un es atkal esmu dzīva, domas ieņem formu un vairs nav grūti izdarīt izvēles. Un pats labākais, ka tā paliek tikai vairāk, dodot citiem. Darbs ir kļuvis par manu spēļu laukumu. Nezinu, cik ilgi, līdz es atkal nobrāzīšu ceļgalus un viss mainīsies, bet pagaidām ir vienkārši fuckin laba sajūta būt novērtētai un novērtēt pašai sevi. Un, protams, tā visa pievienotajai vērtībai- ir 2011. gada aprīlis un esmu kļuvusi par finansiāli neatkarīgu sievieti.
man ir nojausma, ka, sākot rakstīt, gribēju pateikt ko pilnīgi citu, bet sanāca šitā. (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru