Filma, par kuru pilnīgi noteikti nevar spriest "patīk"/"nepatīk" kategorijās. Filma, kuru droši vien neskatās izklaides pēc, vismaz ne tīšām. Filma, pēc kuras noskatīšanās prāts tiek ir kā atplēsts vairākām tēmām, kuras mēs labprāt atstātu ārpus savas dzīves robežām, vairākiem jautājumiem, kurus liek uzdot sev TIEŠI, kā uz papīra. Es teiktu, ka, pateicoties aktieru tēlojumam, darba askētismam un tam, ka īsti nevar just mārketinga un komercializācijas elpu filmā un tās treilerī, pedofilijas, žēlastības/nežēlastības, izmisuma un samaitātības aiz pievilcīgas ārienes tēmas, režisoram Deividam Sleidam ir izdevies atainot ticami un ievērojami.
Tīri emocionāli man "Hard candy" laikā iestājās diezgan pasmags "gā" efekts. Laikam par daudz jautājumu. Un, ja es kādu no tiem mēģinātu atbildēt šeit, tad tie noteikti savulgarizētos līdz riebumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru