DH atkaro savu vietu manā topā ar jaunām asinīm, jaunām intrigām un neģēļiem tai pašā vecajā veidā. Es piekrītu Robinai, lai gan esmu jau redzējusi Parīzi. Bet redzēt Parīzi NE-kopā ar kādu, ko mīli, manuprāt, nemaz tā īsti neskaitās.
Klausos Morrisey- dziesmu, ko visi citi klausījās pagājušā gada pavasarī, it sevišķi Susurs, kurš tajā laikā droši vien dziedāja līdzi un domās parakstījās zem katra vārda. Un pareizi darīja.
Vēl stunda nomodā. Man it kā vēl ir pietiekami daudz laika, lai noskaņotu sevi labiem sapņiem. Tāpat kā katru nakti, un tāpat kā katru dienu. Bet no rītiem es tikai jūtu, ka neesmu sapņojusi neko, ko man gribētos atcerēties. Ar vakariem ir tāpat. So, I'm throwing my arms around Morrisey.. That's all.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru