Vidzemes Augstskola ir pirmā lieta mūžā, kas liek man mazliet vairāk pavērt jautājumu par to, vai esmu gatava upurēt savu brīvību 10 gadus kaut kam. Te ir tiešām vērtīgi būt. Mīļi. Grūti. Tāda sajūta, ka man stiepjas kaut kādi mentālie, garīgie, sociālie un uzskatu kauli.
Ļoti gribu pierakstīt visas slepenās ķecerības dienas grāmatā, kuru esmu pazaudējusi. Not a very good sign, ja ņem vērā jau esošās sarakstītās.
Man ir koncepts par jauna bloga izveidi par to, kā esmu tieši iekšā sapņa piepildīšanas procesā un cik tur viss izskatās jocīgi, neatpazīstami detalizēts. Pagaidām vēl nav ideju par to, vai un kam tas būs domāts.
Ar labu nakti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru