Ar kaut ko mazu jau būtu jāsāk, bet par daudz tā kaut kā mazā. Piemēram, man ir mazi, zili šorti uz pakaramā, un es galīgi nezinu, ko ar viņiem darīt. Maza istaba Klusajā centrā. Maza alga un maz laika izdomāt, kā iegūt skaidrāku vīziju par dzīvi. Gribas atgriezties sen pazaudētā sākumpunktā, kur domas kā jāņogu sīrups mierīgi nosēdušās glāzes dibenā un ir skaidri atšķiramas no visa pārējā. Bet sākumpunkts ir pazudis ar galiem un jāņogas sēž krūmā ļoti tālu no visām pasaules glāzēm. Tā nu es vienkārši gaidu (?) septembri un ceru, ka visu atrisinās jaunas, nepierakstītas klades.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru