Vasara Cēsīs ir brīnišķīgākais, kas var notikt ar cilvēku. Esmu saplūdusi ar vakariem uz balkona, kafiju, cigaretēm, Evijas mūziku (šobrīd- Mazzy star-Cry, Cry- un man patīk), agriem rītiem, darbu trakākajā iestādījumā, ko te vispār var atrast..
Un, ja kas, es palieku Latvijā. Lai uztaisītu lielo tīrīsanu un (r)evolūciju gandrīz lielpilsētā, iemācītos spēlēt ģitāru, uzgleznotu pāris superabstraktus blāķus ar krāsām un to visu iemūžinātu ar ziepjutraukiem, paralēli sagudrojot jēgu tam, kas sanācis. Ja zenits mani nebūs pilnīgi apčakarējis, daļu manas vasaras drīz varēs redzēt te. Bet rudenī Jūs nāksiet uz manu zilo istabu ciemos, un es zibināšu zibspuldzi, kamēr Jūs dzersiet kafiju.
