Šodien redzēju divas pazīstamas meitenes pusplikas, aizvakar vēl kādas divas, kkad agrāk bija viena, kas mani patiesi šokēja un tad vēl manas kursa biedrenes stāsts par Kuldīgas vietējo pornofilmu www.socialnetwork.lv, kuru pēc stāstītā es tiešām negribu atstāt Agitas datora vēsturē. Interesantākais, ka visām šīm "erotiskajām" fotogrāfijām uzdūros vai nu nejauši vai- vēl jautrāk - pēc tam, kad pats cilvēks ielicis to visu draugos. Kas notiek? Kopš kura laika kailums ir tavas sociālās reklāmas kampaņas sastāvdaļa? Un kam paliek intimitāte? Arvīdam otrā tuneļa galā? Var jau būt, ka es pārvēršos par pensi, bet man tiešām liekas, ka ir lietas, notikumi, pieredze, kam vajadzētu palikt īpašām. Kaut vai tāpēc, ka internetu izmanto arī tava mamma, darba devējs, topošais/esošais draugs un kādreiz izmantos arī tavi bērni.
Vispār visa šī kailuma lieta lika man aizdomāties par to, cik bieži internetā parādās informācija, kuru vajadzētu dzirdēt mums tuviem cilvēkiem, bet kuru laikam vieglāk vienkārši izmest interneta bezgalībā, cerot, ka to atradīs īstās acis, tajā pašā laikā cilvēkiem savā dzīvē reizēm atvēlot tikai ikdienas putekļus- rīt tie jau būs citi, bet vienlaicīgi tie paši.
So, šis ieraksts izcelsies ar to, ka tam būs ieteikumi kaut vai tikai smadzeņu apgriešanai uz otra sāna un snaušanai tālāk - ja tiešām gribas - uztaisi elegantu kailfoto, ar kuru lepojies, un parādi to cilvēkiem, kuri Tev ir īpaši un kuriem gribi palielīties ar savu daiļumu! Vai arī paturi slepenajiem failiem. Vai pieliec pie sienas savā guļamistabā, līdzīgi kā Samanta no "Sex and the city". Tas būs reizē seksīgi, avantūristiski, bet paliks īpaši. Tālāk. Ja Tevī ir daudz dranķību, raksti dienasgrāmatu! Tas ir - īstu, nevis virtuālu. Nopērc lētu piezīmju bloku, izraksti ārā mēslus, sāpes, kaunu un mulsumu, ierocies sevī un es varu diezgan droši garantēt, ka agri vai vēlu caur visām tām dranķībām atklāsi dimantu raktuves. Sevī. Tik vienkārši. Galvenais būt atklātam līdz riebumam. Es pārbaudīju - darbojas ideāli. Man liekas, ka kaut kas tāds var aizstāt psihoterapiju plus paliek mazāk jēlvielas ārpasaulei, kas interpretēs pa savam to, ko nemaz nevajag interpretēt. Vai man ir vēl ieteikumi? Jā, ja Tu esi mans lejasstāva kaimiņš, kurš mīl basus un skaļu diskutēšanu nakts vidū par reliģiju. Ja nē, tad vienkārši ar labu nakti.
