***

Tikko sāku rakstīt savu politikas referātu ar vārdiem, ka gribu kļūt par informētāku un ieinteresētāku pilsoni, bet mans iekšējais kalmārs jau pēc ievada ir aizslienājies līdz gultai un tikai tāpēc, ka man slinkums celties un kāpt otrajā stāvā (es guļu augšā :D ), es vēl sēžu te. Haļavas dievi, kur Jūs esat?

ledus un uguns

Bērnu un tikpat kā bērnu balsis traucē man koncentrēties. Tikko biju pasaules garākajā un hardcorīgākajā kontrastdušā ever. Bija sajūta, ka esmu kaut kas starp ledus sorbertu un karstām oglēm (ko Dažs Labs varbūt sauktu par elles ugunīm), ka manas domas atkal plūst tīri un skaidri, un esmu iztērējusi visu kopmītņu diennakts ūdens devu. Vēl es varbūt līdz bezsamaņai iztraucēju kāda pārīša cerības uz divvientulību, bet varbūt arī nē. Sanita teica, ka viņai tā sanācis veselas divas reizes. Katrā ziņā sekss kaut kur man blakus vairs neizraisa man vairāk emociju kā, piemēram, makaronu vārīšana virtuvē.

* * *

Hospitāļi tikko dziedāja tā - "es nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie tevis, bet es gribu to iet, gribu to i-iet"-, bet es gribu iet iespējami visgarāko ceļu, varbūt pat divreiz. Īsākie ceļi patiesībā ir visai draņķīgi - tu tik ātri nonāc galapunktā, ka esi palaidis visu svarīgo garām, tai skaitā arī sevi pašu. Un tad atliek tikai kā stulbam tūristam nobildēties un braukt mājās.

* * *

"That was the last time I saw him, but I knew he was right. My whole life was nothing but a bunch of lies- lies to make people give me their money, lies to make people love me and lies to keep them from leaving me. And in the process I lost track of whom I was. How does the person, who does not exist go on existing? The answer is- he doesn't." /I love you, Phillip Morris/ No Džima Kerija mutes šis skanēja daudz patiesāk, kā es varētu iedomāties to pasakām jebkuru citu.