Lapas

sestdiena, 2011. gada 5. marts

Kas jauns Stabu ielā?

Uzliku dumu fona bildi. Tas ir mans šīsdienas svarīgākais lēmums. Un dzīvoju pirms trīs gadiem, divām iepriekšējām dienām un pēc pāris mēnešiem - tikai ne šodien. Arī tādas dienas notiek. Tā nu es vienkārši pavadu vakaru apmēram tā, kā attēlots bildē.
 And just for the record- tas nav nekāds kāsis! :)

ceturtdiena, 2011. gada 10. februāris

Pilkas dāmas

Šodien redzēju divas pazīstamas meitenes pusplikas, aizvakar vēl kādas divas, kkad agrāk bija viena, kas mani patiesi šokēja un tad vēl manas kursa biedrenes stāsts par Kuldīgas vietējo pornofilmu www.socialnetwork.lv, kuru pēc stāstītā es tiešām negribu atstāt Agitas datora vēsturē. Interesantākais, ka visām šīm "erotiskajām" fotogrāfijām uzdūros vai nu nejauši vai- vēl jautrāk - pēc tam, kad pats cilvēks ielicis to visu draugos. Kas notiek?  Kopš kura laika kailums ir tavas sociālās reklāmas kampaņas sastāvdaļa? Un kam paliek intimitāte? Arvīdam otrā tuneļa galā? Var jau būt, ka es pārvēršos par pensi, bet man tiešām liekas, ka ir lietas, notikumi, pieredze, kam vajadzētu palikt īpašām. Kaut vai tāpēc, ka internetu izmanto arī tava mamma, darba devējs, topošais/esošais draugs un kādreiz izmantos arī tavi bērni.

Vispār visa šī kailuma lieta lika man aizdomāties par to, cik bieži internetā parādās informācija, kuru vajadzētu dzirdēt mums tuviem cilvēkiem, bet kuru laikam vieglāk vienkārši izmest interneta bezgalībā, cerot, ka to atradīs īstās acis, tajā pašā laikā cilvēkiem savā dzīvē reizēm atvēlot tikai ikdienas putekļus- rīt tie jau būs citi, bet vienlaicīgi tie paši.

So, šis ieraksts izcelsies ar to, ka tam būs ieteikumi kaut vai tikai smadzeņu apgriešanai uz otra sāna un snaušanai tālāk - ja tiešām gribas - uztaisi elegantu kailfoto, ar kuru lepojies, un parādi to cilvēkiem, kuri Tev ir īpaši un kuriem gribi palielīties ar savu daiļumu! Vai arī paturi slepenajiem failiem. Vai pieliec pie sienas savā guļamistabā, līdzīgi kā Samanta no "Sex and the city". Tas būs reizē seksīgi, avantūristiski, bet paliks īpaši. Tālāk. Ja Tevī ir daudz dranķību, raksti dienasgrāmatu! Tas ir - īstu, nevis virtuālu. Nopērc lētu piezīmju bloku, izraksti ārā mēslus, sāpes, kaunu un mulsumu, ierocies sevī un es varu diezgan droši garantēt, ka agri vai vēlu caur visām tām dranķībām atklāsi dimantu raktuves. Sevī. Tik vienkārši. Galvenais būt atklātam līdz riebumam. Es pārbaudīju - darbojas ideāli. Man liekas, ka kaut kas tāds var aizstāt psihoterapiju plus paliek mazāk jēlvielas ārpasaulei, kas interpretēs pa savam to, ko nemaz nevajag interpretēt. Vai man ir vēl ieteikumi? Jā, ja Tu esi mans lejasstāva kaimiņš, kurš mīl basus un skaļu diskutēšanu nakts vidū par reliģiju. Ja nē, tad vienkārši ar labu nakti.

otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

>>>

"un man pietiktu ar kādu mīlas stāstu
     lai ķēdes uz manām rokām
        pārtaptu rotās" /Māris Cinītis/

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

māsai

Es esmu bruņmašīna
ar ložu necaurlaidīgu stiklu
Es esmu tējkanna uz Tava galda
Es esmu kabatas lakats
Un diskobumba...

Tu esi tējas krūzes siltums
Mīnus divdesmit grādos
un futbolbumba
ieaugusi sulīgā zālē

Tu esi suņu rejas
manās ausīs-
un es esmu kāds
kas vienmēr tās klausīs

sestdiena, 2011. gada 15. janvāris

Pāris ieteikumi darba meklētājiem.

Viens - ja vien Tev nav kaudzēm laika, lieka enerģija un pāri plūstoša ticība rakstītam vārdam, es neieteiktu atsaukties sludinājumiem, kas sola ātru naudu (jā, daži pat "aizmirst piebilst", ka par to naudu reāli kaut kas ir jādara, visbiežāk piečakarējot tos, kam jau tā klājas visgrūtāk!) + iespēju savienot ar skolu, pamatdarbu un sazin vēl ko. Vēl šādus sludinājumus var atpazīt pēc tā, ka nav norādīta firma, tās mājas lapa, un arī e-pasts ir absolūti neformāls un nav nekādas iespējas no šiem "darba devējiem" izvilināt konkrētu informāciju par darbu, firmu, slodzi, pienākumiem utt. bez satikšanās pirmajā intervijā. Pat ja tas nav nekāds augsta līmeņa pro darbs, uzticami un cienījami uzņēmumi tā nedara. 

Divi. Es domāTU, ka šis ieteikums ir absolūti bezjēdzīgs, ja nebūtu dzīvē redzējusi cilvēkus, kas uzķeras, zaudē savus iekrājumus un cieš sakāvi, kuru nevar atļauties. Vai ir jebkāds pamats domāt, ka ātri tiksi atpakaļ uz finansiālā viļņa, "tikai" iemaksājot lielāku vai mazāku naudas summu par pirmās informācijas, biļetes, sertifikāta iegūšanu absolūti nepazīstamam cilvēkam bez līguma vai kāda cita oficiāla dokumenta? Nē! Bet varbūt tomēr? Nē!!! Bezjēdzīgi izšķiesta nauda par lidmašīnas biļeti uz neeksistējošu darbu, "darba intervija" - vervēšana ar nelielu, mazu šķērslīti 2,5 līdz 70 latu apmērā, lai varētu sākt raust desmit latus stundā, e-pastu pakešu pirkšana- es to visu esmu dzirdējusi, redzējusi un vērtējusi savām acīm! Par laimi, ne uz savas ādas tīri finansiālā ziņā. Jā, cilvēki mēdz būt izmisuši, bet nevajag sev nodarīt pāri vēl vairāk! Ja nu gadījumā tiešām gribās tādā lietā iesaistīties, lūdzu, vismaz pameklējiet gūglē atsauksmes, vārdus, informāciju par firmu. Es tā dabūju mazu gabaldarbu, kas mani atgrieza uz pozitīvisma viļņa un atnesa diezgan lielu veiksmi - mistery shopper. Bet tas arī viss.

Trīs. Esi aktīvs. Banāli, bet patiesi. Lai atrastu darbu, it sevišķi, lai atrastu patiešām labu darbu, kas Tev patīk, būs jāiegulda laiks un enerģija. Pūliņu degviela - pašapziņa. Ja tās nav, noteikti uzlādē pirms sākšanas, jo tas prasa kārtīgu pieķeršanos darbam-meklēšanai. Ir vērts izveidot vienu labu, kvalitatīvu CV, piemēram  http://europass.cedefop.europa.eu/europass/home/hornav/Introduction.csp , kas ir, manuprāt, ērtākais un ātrākais iespējamais variants tiešām labam, strukturētam un starptautiskam CV. Un pamatā pietiek ar vienu labu motivācijas vēstules formu, ko pats esi izveidojis, ja proti pietiekami prasmīgi rīkoties ar īpašības vārdiem un to pielāgošanu vakancei. Velti tam katru dienu vismaz stundu, dari to dažādi, apziņo draugus, paziņas un savu draugiem.lv profilu, un esi neatlaidīgs, kamēr sanāk.

Četri, pieci un daudz. Izmanto katru izdevību spodrināt savas angļu, krievu un citu svešvalodu zināšanas. Komunicē, flirtē un attīsti humora izjūtu. Nekad neļauj sev kāpt uz galvas, jo tā parasti izrādās diezgan ērta vieta, kur visādiem parazītiem iekārtoties. Tas būs Tavs visstabilākais drošais pamats darba meklējumos.

Lai veicas!

P.S. Ja kas, man izdevās :)

ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

"Hard Candy"

Filma, par kuru pilnīgi noteikti nevar spriest "patīk"/"nepatīk" kategorijās. Filma, kuru droši vien neskatās izklaides pēc, vismaz ne tīšām. Filma, pēc kuras noskatīšanās prāts tiek ir kā atplēsts vairākām tēmām, kuras mēs labprāt atstātu ārpus savas dzīves robežām, vairākiem jautājumiem, kurus liek uzdot sev TIEŠI, kā uz papīra. Es teiktu, ka, pateicoties aktieru tēlojumam, darba askētismam un tam, ka īsti nevar just mārketinga un komercializācijas elpu filmā un tās treilerī, pedofilijas, žēlastības/nežēlastības, izmisuma un samaitātības aiz pievilcīgas ārienes tēmas, režisoram Deividam Sleidam ir izdevies atainot ticami un ievērojami.

Tīri emocionāli man "Hard candy" laikā iestājās diezgan pasmags "gā" efekts. Laikam par daudz jautājumu. Un, ja es kādu no tiem mēģinātu atbildēt šeit, tad tie noteikti savulgarizētos līdz riebumam.